UZZINI PAR KALCIJA IETEKMI UZ ATSEVIŠĶĀM VECUMA GRUPĀM

Kalcijs cilvēka organismā

bilde.jpg

Vai zināji, ka kalcijs veido 2% no kopējā cilvēka svara? 70 kg smaga cilvēka ķermenī ir aptuveni 1,4 kg kalcija. Lielākais kalcija daudzums ir kaulos un zobos – aptuveni 99%. Tā ir ļoti nozīmīga cilvēka ķermeņa sastāvdaļa, kas palīdz mūsu kauliem un zobiem būt stipriem, matiem, nagiem un sejas ādai būt skaistai, kā arī veicina visa organisma izturību.

Atlikušais 1% kalcija atrodas asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumā, kur dara mazus, bet ļoti nozīmīgus uzdevumus. Šī svarīgā viela ir atbildīga par asins sarecēšanu, muskuļu un asinsvadu saraušanos, nervu šūnu darbību, tā regulē hormonu līmeni, pH līmeni un daudzus citus neredzamus procesus. 

Starp citu, kalcijs mūsu organismā darbojas kā makroelements Ca2+. Šūnās kalcija (Ca2+) līmeņa maiņas ir saistītas ar informācijas nodošanu, kas veicina šūnu kustības aktivitāti un regulē uzbudināmības procesu, kā arī hormonu sekrēciju.

Kaulu masas veidošanās un noārdīšanās process notiek vienlaicīgi un pastāvīgi. Gadā noārdīšanās ātrums ir 2–10%, tālab ir tik svarīgi nemitīgi papildināt organisma kalcija krājumus, uzņemot to ar uzturu vai medikamentu veidā. 

Kalcija rezerves organismā, bez kaulos esošiem, ir apmēram 40 g, ar to pietiek aptuveni 200 dienām. Ja mati bieži lūst, to gali dalās, nagi šķeļas un plaisā vēl pirms paspējuši izaugt, un sejas āda ir pelēcīga – iespējams, vaina ir tieši kalcija trūkumā. 

Šo vielu cilvēka organisms nespēj pats sintezēt vai ražot, tamdēļ agrāk vai vēlāk rezerves ir izsīkušas un nepieciešams to uzņemt papildus. Ja kalcijs netiek uzņemts papildus – organisms izmanto savas iekšējās rezerves – kaulus, tādejādi radot kaulu demineralizāciju un kaulu blīvuma samazināšanos. Kauli kļūst trausli un ievērojami palielinās to lūzumu risks. 

Kauli nav tikai cieti veidojumi, bet gan dzīvi audi. Ja tiek izjaukts šūnu līdzsvars, tās noārdās intensīvāk nekā atjaunojas, tie maina struktūru un kļūst trausli. Lai uzturētu vienmērīgu kalcija līmeni organismā, šajā procesā ir iesaistīti hormoni. 

Parathormons, ko ražo epitēlijķermenīši, atbild par asinīs esošā kalcija daudzumu. Ja kalcija līmenis asinīs samazinās, parathormona izdalīšanās palielinās, un tas piesaista kalciju no kaulaudiem. Ja šāds process notiek ilgstoši, kaulaudos veidojas kalcija nepietiekamība, un tie kļūst trausli. Tieši pretēji darbojas vairogdziedzera hormons – kalcitonīns – tas samazina kalcija daudzumu asinīs, kavējot kalcija izkļūšanu no kaulaudiem.